NVO - "Fonds - Šī pasaule kā durvis vaļā. Un es stāvu caurvējā..." dibinātājs Aivars Kukličs ar meitām Ritu Kukliču (no kreisās puses) un Danas Kukliču.

 

Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra 2004. gada 4. jūnija rīkojumu Nr.63 ieviesa kristīgo mācību kā standarts ar obligāto saturu un pamata prasībām tā apguvei.

Paralēli pamatizglītības standartam kristīgajā mācībā tika nodefinēts un pieņemts vidējās izglītības vadlīnijas reliģijas vēsturē piedāvāta profilkursa mērķus un pamatnostādnes mācību saturam un tā galarezultātu-zināšanas un prasmes, kā arī to pārbaudes formas un tehnoloģijas.

Iepazīstoties ar šo pamatīgo materiālu klāstu, izanalizējot nonācu pie secinājuma ar Mērķi - izvērtēt kristīgo mācību kā standartu Latvijā un reliģijas vēstures profilkursu vidusskolās, uzstādot sev par pienākumu atklāt Problēmu - pēc tā viedokļa, kura pastāv šajās mācībās.

 

                                  Tā nav Elo`him(a) VĀRDA mācību priekšmetu programma, bet eikumēnisko konfesiju mācību programma.

 

Šīs atsevišķās kristīgo konfesiju mācības un tradīcijas, kuras ir sākušas savu darbību pēc Ješua (Eloi`him(a) Dēla) un ar Nīkejas koncilu iestādījumiem, izveidojušās līdz šodienai par lielu nelaimi Latvijai, pasaules tautām un valstīm, kur ar stratēģi un administratoru vienā personā-ar BAZNĪCU, kura izvēlējusies Latvijas Republikā kā savu pārstāvi-latviešu un citu tautu locekļus, lai sniegtu Latvijas sabiedrībai cilvēku – bīskapu Nīkejas koncilā pieņemtos likumus, kuri nav bijuši un nekad nebūs Dieva likumi, kurus nevar atrast Svētajos Rakstos – Torā, Tenahā un Bībelē.Un to zina mūsu valdība, Saeima un Latvijas Republikas prezidents (e).

Esmu atklāti sacījis un turpināšu to darīt, jo mīlēt Elo`him(u) un pasacīt Viņa Patiesību izlemj Viņš un kam Viņš to dod un Viņš to arī māca tiem, kurus Viņš sūta pasacīt Patiesību., pārbauda, daudzreiz „uzdodot ar rīksti”. Ikvienam būs skaidrs, ka šāda pārmācība ir nepieciešama, tas notiek piekrišanas vai nepiekrišanas gadījumā, paklausot izdotam un apstiprinātam Elo`him(a)likumam.

 

Tādēļ esmu pateicīgs Elo`him(a) par arodskolotāju pamata pedagoģiskiem izglītības kursiem un viņu pasniedzējiem-gudriem un iejūtīgiem cilvēkiem, un pateicoties Viņu lielās zināšanas atklātam mācīšanas veidam, kurš ir drošinājis un virzījis manu darbu, atklājot un mācot socioloģijas mācību, izglītības filozofiju un audzināšanas teorijas, vispārīgo un personības psiholoģiju, saskarsmes un sociālās psiholoģijas pamatus, varu pieņemt Uzdevumušī mērķa sasniegšanai, proti, nopamatot un atklāt, ka jebkurā izglītības formā pasniegtā standarta mācība var būt kļūdaina un nepastāvīga, ka nepieciešama skolēna, pusaudža, cilvēka indivīda attieksme kopā ar pasniedzēju un ar jebkuru izglītojušo mācību programmu.

 

Vēlos arī sniegt patieso atspoguļojumu par kristīgo mācību Latvijā kā melīgu un nepilnīgu, jo tā kā standarts tiek pasniegta no tām Baznīcas draudzēm un konfesijām, kurām ir noteicošā loma Baznīcā jau no  Vispasaules un Nīkejas koncilu laiku periodiem.

 

Vēlos lūgt ikvienu konfesijas vadītāju Latvijā un pasaulē, kuri lasīs un analizēs manu darbu, izprast, vai šīs atziņas, vēstures pētījums, Svēto Rakstu analīze un dažādu valodu bībeles pētījums nāk no manis - cilvēka prāta atzinuma jeb tā ir nopamatota Elo`him(a) Taisnības un Patiesības, Mīlestības un Viņu likumu prasības darbs.

Vēsture, kā mācību priekšmets, kurš tiek vadīts tā, ka tas veicina rakstura nostiprināšanos un izveidošanu, ir mums visiem jāaplūko no patiesā Elo`him(a) viedokļa.

Parasti ir tā, ka vēsture nav gandrīz nekas vairāk kā ziņojums par ķēniņu pacelšanos un krišanu, par galma intrigām, armiju uzvarām un zaudējumiem - stāsts par godkāri un mantkāri, pievilšanu, nežēlību un asinsizliešanu. Ja to tā māca, tad iznākums var būt tikai noārdošs.

Sirdi mocošu noziegumu, mežonību, nelietību un nežēlību uzskatījums iedēsta tādu sēklu, kas daža dzīvē var atnest lielu ļaunuma ražu.

Daudz labāk ir mācīties pazīt Elo`him(a) Vārda gaismā tos cēloņus, kas pārvalda valstu uzplaukumu un krišanu. Lai mēs-skolotāji studējam šos ziņojumus un redzam, ka tautu īstais uzplaukums ir saistīts ar Elo`him(a) pamatlikumu pieņemšanu.

Mums visiem ir jāmācās pētīt lielo reformāciju Kustību vēsturi un jāredz, cik bieži šie pamatlikumi, kurus tik bieži nicināja un ienīda, un viņu aizstāvjus veda cietumā un nogalināja, ir tomēr uzvarējuši caur šiem pašiem upuriem.

 

                                                                                                                               Par skolotāju svētību.

 

Skolotāju audzināšanas darbā svarīgu lomu izsaka darbs ar īstenām, vēsturiskām, sajūsmu pilnām lietām, kurās ir nopamatota vienkāršīgums un iespaidīgums.

Kāds Kenterberijas archibīskaps jautāja kādam aktierim, kāpēc aktieri teātra izrādē, runājot par izdomātām lietām, atstāj uz klausītājiem tik spēcīgu iespaidu?.

”Visā cieņā pret jūsu amatu - atļaujiet man sacīt”, atbildēja aktieris, „ka iemesls ir ļoti vienkāršs. Tas atrodas iejūsmināšanā. Mēs uz skatuves par izdomātām lietām runājam tā, it kā tās būtu patiesas, bet jūs uz kanceles runājat par īstām lietām, it kā tās būtu izdomātas.”

Tautu vēsture skaļi runā uz mums – to tautu, kas viena pēc otras ieņēma viņām nozīmēto laiku un vietu, neapzinīgi liecinādamas par Patiesību, kuras iznākumu tās pašas nezināja.

Elo`him(a) ir nolicis katrai tautai un katram atsevišķam cilvēkam vietu savā lielajā, Elo`him(a) plānā.

Šodien cilvēkus un tautas mēro ar vēsturi Viņa lielā roka, kas nekad nekļūdās. Visi – caur sava paša izvēli noteic savu likteni, un Elo`him(a), kurš ir radījis arī brīnišķīgo dabu, pārrauga visu, lai Viņa nodomi piepildītos.

 

Vēsturi, kuru varenais - Es esmu - ir nospraudis Savā Vārdā no mūžības pagātnē uz mūžību nākotnē, stāsta mums, kur tad mēs atrodamies šodien laikmetu plūsmā, un kas sagaidāms nākotnē.

 

Vienīgi Elo`him(a) vārdā mēs redzam to spēku, kas lika zemes pamatus, un kas izplatīja debesis. Vienīgi šeit mēs varam atrast ticamu ziņojumu par tautu izcelšanos.

Vienīgi šeit ir sniegta mūsu rases vēsture, cilvēku lepnuma un aizsprieduma nesagrozīta. Elo`him(a) ir atklājis savā bauslībā tos pamatlikumus, uz kurām balstās visa nāciju un atsevišķa cilvēka īstā labklājība. Bībele atspoguļo īsto vēstures filozofiju. Tajos skaistajos apustuļa Šauļa vārdos ir attēlots Elo`him(a) nodoms rases un tautu radīšanā un novietošanā.

 

„Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu, un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot; lai tie meklētu Elo`him(u), vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.” (Ecechiela 20, 37)

 

Katrai tautai, kas uznākusi uz pasaules skatuves, ir ticis atļauts ieņemt savu vietu zemes virsū, lai kļūtu redzams, vai tā izpilda „Svētā Sarga” nodomu.

Elo`him(a) vārdā tas ir skaidri parādīts. Šeit ir rādīts, ka nāciju stiprums, tāpat kā atsevišķu cilvēku stiprums, nav meklējams izdevībās vai spējās, kas liekas, tos dara neuzvaramus.

Tas nav atrodams viņu izslavētā diženumā. To mēro ar uzticību, ar kādu tie izpilda Elo`him(a) nodomus un Viņa prātu!

 

 

Šīs ir mācības, kas jāmāca mūsu bērniem. Bērnus nevajag spiest, lai viņi attīstās ātrāk par saviem gadiem, bet cik ilgi vien iespējams, jāpasargā viņu bērnības svarīgums un jaukums.

. Jo mierīgāka un vienkāršāka bērna dzīve, jo brīvāks viņš ir no mākslīgiem satraukumiem un jo vairāk viņš būs saskaņā ar Dabu, jo labāk tas ir priekš Gara stipruma un Garīgā spēka.

Un ja mūsu – arodpedagoģijas šodienas klausītāju pulkam būs kāds skolotājs, kurš nebūs apmierināts ar otrās šķiras darbu – savu darbu, kurš nevar aizvadīt savus audzēkņus līdz tik augstai pakāpei, kādu vien ir iespējams sasniegt, tad...

...Tāds skolotājs nedrīkstētu būt apmierināts, un ja tiem būs tikai labas tehniskās zināšanas, ka viņi būs izcili grāmatveži vai vadītāji. Viņu - skolotāju cenšanās ir iedvest tiem Patiesības pamatlikumus – paklausību, godbijību, godprātību, un skaidrību, tādus pamatlikumus, kas tos darīs par pozitīvu spēku sabiedrības stabilizēšanai un pacelšanai.

Šis darbs ir visskaistākais, visgrūtākais, kas cilvēcīgām būtnēm jebkad ir ticis uzdots. Skolotājam ir jāsagatavojas sastapties ar spītīgām dabām un apcietinātām sirdīm. Bet, kad viņam notiek kontakts ar tādiem, viņam nevajag aizmirst, ka viņš pats reiz ir bija bērns, kuram arī bija vajadzīga disciplīna.

Un tieši šodien, ar visām savām vecuma, audzināšanas un piedzīvojumu priekštiesībām, viņš bieži maldās, un arī pašam ir vajadzīga šī žēlastība un pacietība. Audzinot jaunatni un cilvēkus, viņam ļoti der domāt par to, ka tam ir darīšana ar tādiem, kam ir tieksmes uz ļaunu, līdzīgas viņam pašam.

Un skolotāji, kuri saprot savas atbildības, izmetīs no savas sirds un savas dzīves visu, kas tos varētu aizkavēt sekmīgi audzināt spītīgos un nepaklausīgos.

Mīlestība un maigums, pacietība un pašsavaldīšanās būs vienmēr viņu likums, un šis likums būs apvienots ar taisnīgumu.

Par divām šī likuma formām kā – taisnīgumu un patiesību, ir nepieciešams šodien it īpaši runāt.

 

                                                        Kādā Vācijas universitātē stāv košs plakāts: „Un Taisnība darīs tevi brīvu...!”

Kas tā varētu būt par Taisnību, kura var mūs padarīt brīvus, un no kā brīvus?

Domāju un saku, ka tā ir tāda Taisnība, kura mūs dara brīvus no ļaunās varas, kura pazemo un paverdzina un tā būtu vislielākā netaisnība, ko var nodarīt bērnam, jaunietim vai cilvēkam,.... ir atļaut viņam sapīties ļaunu ieradumu valgos. Un ļoti liela ir atbildība ir atbildība , kas uzņemas vadīt kāda cilvēka dvēseli, mācot un audzinot tos šodienai un mūžībai!

 

 

Šeit es runāju par tām mācībām, kuras pieņemtas Latvijā un dots tām garīgs nosaukums: „Kristīgā mācība kā standarta programma”.

Šī programma pelna visdziļāko analīzi un izpratni un jājautā ikvienam kristīgās mācības skolotājam, vai Kristīgās mācības skolotājs ir sagatavots tai pienācīgi.

Vai šis cēlais darbs nesīs augļus, vai viņiem tiks dota līdzjūtība un izpratne par ,, kristīgo mācību kā standarta mācību programmu”, kas tos padarītu spējīgus izsekot tām kļūdām un mācībām, kas parādās viņu audzēkņos.

Šeit katram Dieva ticības skolotājam ir jāsaprot, ka viņam ir ļoti nozīmīga loma šajā mazajā skolnieka mācības atbildībā un viņam ir jāsaņem šis atbildības svētums no Dieva!!!

 

                                              Viņš nedrīkst izlaist no acīm sava darba mērķi.

 

Šim mīļajam kristīgās mācības skolotājam būtu jāizpilda savi ikdienas uzdevumi pēc noteiktas stundu secības un vielas, lai izpatiktu ne tikai sev un saņemtu par to atalgojumu, lai uzturētu savas kristīgās skolas cieņu, bet viņam jāņem vērā arī savu skolnieku, KĀ ATSEVIŠĶU ĪPATŅU visaugstākais labums, pienākumi, darbs un sagatavošanās, ko dzīvē tiem uzliks šis darbs, ko ,, kristīgās mācības – kā standarta mācība” skolotājs dara dienu no dienas, kas tādejādi ietekmēs viņa skolniekus, un caur tiem darīs iespaidu uz citiem, kas nebeigs izplatīties un pastiprināties līdz laika beigām, un ar sava darba augļiem viņam būs jāsastopas tajā lielajā dienā, kad katru Vārdu un Darbu vedīs Dieva priekšā.

 

Šeit gribu sacīt, cik svarīgi ir skolotāja vārdi un Patiesīgums, ka skolotājs nevar iemantot savu skolēnu cienību citādi, kā parādot sava paša raksturā pamatlikumus, kurus viņš cenšas tiem iemācīt.

 

Un tas ir šodien tāpēc, ka skolnieks – jaunatne vai cilvēks, visapkārt redz mazvērtīgus raksturus un tik daudz izlikšanās, ir ļoti vajadzīgs, lai skolotāju vārdi, attieksme un uzvešanās attēlotu cēlo un Patiesību, Patiesību, kuras saknes nāk no Dieva likumiem.

Esmu ļoti priecīgs un gandarīts par šo laiku, ko Dievs man devis, lai sēdētu studenta solā un mācītos izprast zināšanas izglītībā, audzināšanā un vadīšanā Rīgas Tehnikās Universitātes Humanitārā institūtā.

Viena no daudzajām ievērības cieņas un gudrības atzinumiem ir docenta A.Baldiņa novērošanas spējas un analīzi par izglītības krasi pieaugušo negatīvo vērtības nozīmi.

 

Latvijas izglītības sistēma ir sistēma, kura rezultātā Latvijas izglītības programmas kā sistēmas sastāvdaļa ir nonākusi strupceļā.

Pamatā tam ir novecojušās sistēmas un dažādu Eiropas valstu pieņemtās dažādas standarta programmas, kuras vērtība ir sabiedrības ražojums – tās ir programmas, kuras nevar dot indivitātes attieksmi katra indivīda mācīšanai, kura var būt pozitīva tikai tad, ja tai ir pretī kāds personīgais elements.

Viennozīmīgi, ka izglītībā nedrīkst būt kaut kādas abstraktas standarta programmas. Jo daudzi šobrīd pieņems domu un strādās pie tās saucamās humānisma izglītības teorijas, proti, kur tiek meklēts dialogs starp pasniedzēju un skolēnu, kur izvēloties dažādas individualitātes audzinošos aspektus, cer atrast to atrisinājumu.

Vēlos sacīt, ka izglītības sistēmas standartizēšana ir ieviesta arī Latvijas kristīgajā mācībā un reliģijas vēsturē.

 

Kā Latvijas izglītības sistēma, izveidojot kristīgās mācības programmu, apvienojušās par vienu noteiktu standarta ieviešanu Garīgajā izglītības sniegšanā, un nemaz neņemot vērā kristīgās mācības pamatlicēju – Dieva Likumus un Viņa Dēla liecības un priekšzīmi.

 

 

Un šodien ir nepieciešams mums visiem cilvēkiem zināt, kā tad māca Tas, kas radījis Visu un kādas mācības sniedz Viņa Dēls – Augstais Skolotājs un Augstais Priesteris, kura pamatlikumi ir rakstīti Svētajos Rakstos.

Šeit gribu uzskaitīt tās vadošās baznīcas un viņu mācību, tradīcijas un teoloģiskas nostādnes, kuras ir ņemtas par vadlīnijām kristīgās mācības programmas sastādīšanā.

 

    Tās ir:                                                                            1)Pareizticīgo baznīcas teoloģiskās nostādnes.

                                                                                             2) Katoļu baznīcas teoloģiskās nostādnes.

                                                                             3) Baptistu baznīcas teoloģiskās nostādnes.

                                                                             4) Luterāņu baznīcas teoloģiskās nostādnes.

 

 

Šīs četru konfesiju – baznīcas nostādnes ir lemttiesīgas, apvienojot savas kopīgās baznīcu nostādnes, kur dažām baznīcām tomēr ir atšķirīgas tradīcijas un savi nolikumi, taču tās ir vadījušās pēc viena kopēja tradīciju nolikuma, proti – mūsu nostādnes ir vairākumā, tātad tas arī ir kristīgās mācības standarta paraugs.

 

Kas iezīmē šīs nostādnes starp konfesijām un kas dod viņām spēku, varu, atzīt sevi par Universālo garīgo spēku, kas dod tiesības šo spēku pielietot kristīgajā mācību programmas īstenošanā, kā parauga standartu Latvijā?

 

Lieku uzsvaru uz faktu, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tās likumi vienādā mērā, arī garīgajā ticībā, izpaužas uz visām valsts attiecošām ticīgo konfesijām. Un vairākums Latvijas iedzīvotāji ir taču informēti, ka pastāv vēl arī citas konfesijas, kā:

                                                                        Jūdaisma kopienas, draudzes

                                                        Mesiāniskās ebreju draudzes un kopienas,

 

 

kurām ir citādas reliģiskās izpratnes un kalpošana Elo`him(a), Viņa likumiem un Viņa Dēla liecībām un priekšzīmes.

Rakstot šo darbu, nonācu pie secinājuma, ka ir mazvērtīgi, nodrošinot savu izglītību „Kristīgās mācības programma” izvērtēšanā un izpratnē, vadoties tikai ar to teorijas apguvi, ko ieguvu, analizējot programmas nostādni, vadoties arī no „Internetā” iegūtām ziņām par kristīgo mācību.

Elo`him(a) norādīja laiku un vietu, tādēļ ar lielāko prieku pieņēmu Viņa prātu – apgūt Kristīgās mācības kā standarts tālākizglītības programmas parauga apgūšanā 1-3 klašu skolēniem”– kā dzīvu liecību skolotāju apmācībai Rīgas Tehniskās Universitātes Teoloģijas fakultātē no 23-26. oktobrim 2006.g.

Gribu pateikties Elo`him(a) par šādiem brīnišķīgiem pasniedzējiem, kuri neskatīdamies ne uz ko, pilda savu Elo`him(a) doto uzdevumu un Viņa mērķus, izjūtot to lielo pieredzi un zināšanas un neturot tās pie sevis – bet dodot tālāk to prasmi un metodiku turpmākajiem „Kristīgās mācības” skolotājiem.

Atgriežoties pie iepriekšsacītā par starpkonfesiju baznīcu teoloģiskām nostādnēm, kristīgās mācības laikā Teoloģijas fakultātē, saņēmu informāciju no „Kristīgās mācības” pasniedzējiem, proti, ka visas Latvijā esošās konfesijas ir parakstījušas vienošanās par šīs programmas pareizumu, metodiku un īstenošanu Latvijā kā standarta parauga programmu ar kristīgās mācības mērķi, saturu un uzdevumiem satura apguves secībai un tā metodikai. Vai tā būtu pareiza rīcība...? Un vai kristīgā standartprogramma ir nopamatota no Svētiem Rakstiem ???

Ir tikai maza atšķirība no laika un vietas, ko Elo`him(a)ir nolicis priekš mums visiem vienādu, katram pēc Viņa prāta un nozīmes. Un tāds ir Viņa prāts – pateikt šo Labo Vēsti – kas ir Viņa Patiesība, pasacīt to jums, kuri ir radīti pēc Viņa līdzības un esat Viņu Likuma paudēji, Viņa Dēla liecības un priekšzīmes atspoguļotāji vārdos un darbībā.

.

„Tēvs novēl savu māju pēc nāves vienīgajam dēlam, uzrakstot pie notāra juridisku aktu – mantojuma testamentu. Pēc tēva nāves testaments ar visām juridiski iegrāmatoto novēlējuma autora gribu un nosacījumiem stājas spēkā ar miršanas dienu vai kā tas pieņemts pēc attiecīgās valsts, republikas juridiskajiem likumiem.”

Tiem, kuriem ir dota apgaismība šādu novēlējuma – testamenta iepazīšanā, sapratīs, ka šeit nav nekādu neskaidrību.

 

                                                                                                  Taisnīgi, godīgi, likumīgi.

 

 

Šādu pieeju likumiem un spēku to juridiskai izpildei ir nodrošinājis Elo`heinu - Tēvs, to apliecinājis ir Viņa Dēls ar savu liecību un priekšzīmi.

Šeit domāju un saku, ka audzināšana, kas balstās uz atmiņas vingrināšanu un kurai ir tieksme mazināt pastāvīgu domāšanu, dod tādu morālisku iznākumu, kas ir vēl pārāk maz novērtēts.

 

Ja audzēkni māca atsacīties no spējām patstāvīgi spriest, tad viņš top nespējīgs atšķirt Patiesību no maldiem un viegli krīt par upuri viltībai.

 

Un tālāk notiek tā, ka tas ļaujas vadīties no tradīcijām, ierašām un Baznīcu rituāliem!

 

Un tieši tagad, kad vēl nekad agrāk neredzēta steiga pārņem pasauli un tas briesmīgais spēks, kas sagrābj miesu, prātu, dvēseli, slēpjas izpriecās, naudas saraušanā, cīņā par varu un sava paša cīņa par eksistenci..... Un, ja mēs – NĀKAMĀS SABIEDRĪBAS AUDZINĀTĀJI – vecāki, pedagogi un  pasniedzēji skolās un draudzēs, starp līdzcilvēkiem, būsim pārāk lielā steigā un ātriem soļiem apgūsim Mašiaha-Kristus mīlošās pamācības, bet nesekodami un nesagaidījuši Viņa padomus un nesekodami Viņa priekšzīmei un liecībām, audzinot sev uzticētos un aizbildinoties, ka nav laika vai iespējas palikt pie dievišķā Skolotāja.........

.......Tad notiek tas, ka viņi ar savām problēmām un nastām atgriežas pie sava darba un savām problēmām un šie mīļie pasniedzēji nekad nevar sasniegt augstākos panākumus, kamēr viņi nebūs iemācījušies Spēka Noslēpumu.

Vēlos atklāt šī noslēpuma pamatsakni, kas paceļ fiziskos, intelektuālos un garīgos spēkus, kas mūs ceļ uz augšu un saņēmuši to, būsim piepildīti kā ar jaunu dzīvību un mūsu gurdenā miesa un nogurušās smadzenes un bieži nospiestā sirds tiks atvieglināta.

 

Tas ir Dieva Svētais Gars, Aizstāvis un Patiesības Gars, ko Viņa Dēls ieteic par mācību mums visiem.

 

Johanana evaņģ.15:26 „Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dod liecību par mani!”

 

 

Kas tad ir šis aizstāvis un Patiesības Gars? Un kā mēs varam noformulēt vārdu – Patiesība? Ka Viņš kā vārds ir jēdziens, tas nu ir skaidrs. Vai šajā – Patiesība būtu arī kāda „jēga”?

                              Apskatīsim dažus piemērus, jūsu vērtējumam:

 

                                                                                                                            Vai daļēja Patiesība ir vairs Patiesība?

 

 

Vai Patiesība nodilst? Vai tā prasās pēc remonta? Vai drīkst savā redzeslokā samierināties ar daļēju Patiesību? Vai var Puspatiesību aizstāt ar Patiesību? Vai daļēja Patiesība ir vairs Patiesība?

Apskatīsim pirmo piemēru. Ja riepai ir mazs, mazītiņš caurumiņš, tad tas nozīmē, ka riepa ir bojāta un vairs nav lietojama, jo gaiss no tās plūst ārā.

Vai Patiesība var laist ārā gaisu? Rodas jautājums. 99,9% no šīs riepas taču ir kārtībā. Bet, lūk, ja ir caurumiņš, tad viss ritenis vairs nav kārtībā. Vai nu riepa ir vesela, vai nu vispār tās nav. Ar tādu puspatiesību tālu neaizbrauksi. Puspatiesība nav Patiesība, jo arī Patiesība vai nu ir, vai nav. Puspatiesībai nav nekādas reālās vērtības. Puspatiesība, vai 99,9 % no Patiesības nav Patiesība.

Otrs piemērs.

Pieņemsim, ka gadā ir 365 dienas. Diennaktī ir 24 stundas. Ja vienu stundu gadā vīrs būtu neuzticīgs savai sievai un sieva to uzzinātu, tad ģimene sāktu izjukt. Kaut gan vīrs censtos pārliecināt sievu, ka 23 stundas + 364 dienas vīrs ir bijis uzticīgs un, tas ir ļoti daudz. Kāda te nozīme vienai stundai? Vai viņa ar to samierināsies?

Saskaņā ar Ješua (Jēzus) liecībām – nē. Viņa atbildēs, ka mūsu savstarpējā uzticība ir izirusi. Tāpat kā tas ritenis, tā ir nederīga.

 

Vēl varētu minēt neskaitāmu daudzumu šādu piemēru. Un tā mēs redzam, ka reālajā dzīvē ne viens vien cilvēks samierināsies ar Puspatiesību Patiesības vietā, un tas ir skumji.

Un tā ne viena vien Dieva dotā Patiesība tiek pārvērsta par teoriju, kurai nav stingra pamata, jo tā no cilvēku puses ir sagrozīta. Cilvēka acis bieži vien redz tikai daļu no reālās Patiesības. Cilvēka realitāte ir mainīgi perspektīva. Tā ir atkarīga no izejas punkta. Ļoti svarīgs ir šis izejas punkts.

Un, kas pieņem lēmumu, rēķinoties tikai ar pusPatiesību, ir spiests baudīt šī lēmuma sekas. Kas neievēros nosacījumus, kuri ir saistīti ar dzīvībai svarīgiem likumiem, tas būs spiests pārdzīvot ne vienu vien nepatīkamu situāciju, un viņam būs nepatikšanas ar Patiesību.

 

Iespēja pieņemt kādu noteiktu lēmumu cilvēkam ir dota: bet rīcības sekas cilvēks izvēlēties pēc tam vairs nevar, jo tas ir atkarīgas no sākotnēji pieņemtā lēmuma.

 

 

Zirgiem mēdz pielikt pie acīm acu redzes ierobežotājus, lai braucot pa auto ceļiem tie neredzētu visu patiesību par garām braucošo tehniku. Zirgs redz tieši tik daudz, cik atļauj šie ierobežotāji.

 

Cilvēka Patiesības uztvere ir tieši tik plaša, cik plašu redzesloku iegūt viņš vēlas, kas apmierinātu viņa prasības par attiecīgu jautājumu.

 

 

Vai tu patiešām vēlies šai Patiesībai skatīties acīs? Daudzi to nespēj. Skatīties Patiesībai acīs, vai arī ignorēt to, tas ir tavs uzskatu jautājums un tavas sirds un dvēseles stāvoklis!

 

                                                                                                                                                  ŠALOM!

 

 

                                                                                      Viņi saplēsa Tavu Likumu….

      

Pāvestam ir vara mainīt laikus un likumus……mazais rags centīsies grozīt svētku laikus un likumus ( Daniēla 7:25)  Viņi to ir izdarījuši !!!

Reformāti identificēja šo mazo ragu Romas pāvestā…..             Vai viņi izmainīja arī Elo`him(a) Likumus? 

          Lūk, ko sacīja Romas pāvests : Pāvestam ir vara mainīt likumus un laikus, iztikt bez visa tā un pat iztikt bez Mašiaha  baušļiem… Tas viss pieder pāvesta spalvai…… ,,Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie ir pārkāpuši Likumu, izmainījuši Adonaj(a) iestādījumus, lauzuši mūžīgo derību”  (Jesaja`hu 24:5,Tenah)

                                         Pāvesta griba nozīmē veselu saprātu !?! 

Viņš var atbrīvot no Likuma pildīšanas pienākumiem un korektēt šos Likumus!  Šie ir citāti no pāvesta Nikolas, grāmatā ,,Laika fakti” 55-56 lpp. 1893 gadā. 

                                                             Ļoti gribētos, lai jums paliktu atmiņā citāts – veselais saprāts!

2 vēstulē Tesaloniķiešiem 2:3-4 - ,,Neatļaujiet nevienam vest jūs maldīgumā. Jo Dienā šī nesāksies līdz tam laikam, kamēr neatnāks Atkāpšanās un kamēr neatklāsies cilvēks, kurš atkāpies no Toras, nolemts bojā iet. Viņš nostāsies pret visu to, ko ļaudis sauc par dievu, jeb ko viņi pielūdz; viņš pacelsies pār viņiem un apsēdīsies Dieva Templī, ieceļot sevi par Dievu. ( Brit `ha Daša )

Patiesi, uz zemes ir cits dievs, grēka cilvēks, kuram ir lielas problēmas ar Likumu….. ,,Katrs, kas dara grēku, pārkāpj Toras Likumus, grēks ir Toras pārkāpšana”. (1Johanana 3:4 – `haBrit `haHadaša-Ebreju Jaunā Derība)

Tagad paskatīsimies, ko ir izdarījuši katoļi ar Elo`him(a) Likumiem! Salīdzināsim Adonaj(a) Likumus ar mūslaiku katoļu katehismu un Torā rakstīto.

         Toras Likumi - baušļi

     Katoļu katehismas baušļi

                1 bauslis

Es esmu Adoni, tavs Elo`him, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus Manā priekšā turēt.

 

        

              1 bauslis

Es esmu Kungs, tev nebūs svešus dievus turēt Manā priekšā.

 

Kas ir pazudis? …..kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama….  Ir pazudis tāpēc, ka atspoguļo vienu no Dieva svētībām – ebrejus…

 

                2 bauslis

Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pie tā, kas augšā debesīs, nedz pie tā, kas ir virs zemes, nedz pie tā, kas ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es – Elo`him, Visaugstākais tavs, Elo`him – Greizsirdīgs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešais un līdz ceturtais paaudzei, tos, kuri neieredz Mani. Un dara žēlastību līdz tūkstošajai paaudzei, kuri mīl Mani un ievēro Manus  baušļus.

 

                 2 bauslis

2 baušļa nav katoļu katehismā!

 

Šeit Dievs nesaka, ka Viņš sodīs  bērnus par vecāku grēkiem, Viņš saka, ka negatīvais vecāku piemērs nododas, diemžēl, tālāk nākošai paaudzei…..

Kā var izmainīt veselas nāciju pakļaušanos elkiem? Kā tas iespējams? Tas ir neiespējami! Un tāpēc šis 2 bauslis ir vienkārši neizdevīgs….  Kāpēc lai no viņa netiktu vaļā vispār…?

Un tāpēc, Katoļu baznīca, kura paļaujas uz veselo saprātu, izdzēš  2-bausli no Dieva baušļiem – Likumiem !!!  Viņi to neatzīst!

 

              3 bauslis

Tev nebūs Kunga, sava Elo`him(a) Vārdu(pers.vārds) nelietīgi valkāt, jo Adoni neatstās nesodītu , ka Viņa Vārdu(pers.vārds) nelietīgi valkā. 

                 3(2katehismā) bauslis

         Kā tas ir katehismā?

Tev nebūs Kunga, sava Dieva Vārdu(pers.vārds) nelietīgi valkāt.

           

            Kas iztrūkst? 

  Iztrūks uzrakstītais Dieva soda mērs par tiem, kas to darīs nelietīgi….tas izņemts laukā no katoļu katehisma…

                4 bauslis

Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītajā dienā ir sabats, Adoni, tava Elo`him(a), dusēšana, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Adoni ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs atrodams, un septītajā dienā Adoni atdusējās; tāpēc Adoni svētīja Sabata dienu, lai tā būtu svēta.

                4(3 katehismā) bauslis

Atceries Kunga dienu, ka tu to svētī.

Ļoti interesanti, ka divi – paši garākie Dieva baušļi-Likumi tiek pilnīgi izmesti laukā….  Šis lielais un nozīmīgais Dieva Likums ir pilnīgi izmests laukā no Romas katoļu katehisma… Un pirmā daļa šim Likumam…atceries Sabata dienu…tika izmests laukā un ierakstīts ,,Kunga diena”!

Praktiski ir tā, ka 70% no visiem Dieva baušļiem – Likumiem tika izmesti laukā….tie nav Romas katoļu katehismā…. Vienreizēji !!

 

 

                   5 bauslis

Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Adoni, tavs Elo`him(a) ir tev devis.

 

                 5(4 katehismā) bauslis

Godini savu tēvu un savu māti.

 

Kas ir pazudis?

Apsolījums!

Ja esam paklausīgi šiem baušļiem, tad Dievs dod apsolījumu….lai ilgi dzīvotu tai zemē…. , tā saka Pāvils.

Un tā, kā katoļi ir atcēluši APSOLĪJUMU, tad arī šis bauslis nesatur Dieva APSOLĪJUMU !!!

 

Pārējiem baušļiem-Likumiem ir jāpārkārto kārtas skaitļa numerācija, jo tā kā 2 bauslis tika pilnīgi izdzēsts, tad 5 bauslis būs 4 bauslis katoļu   katehismā…un 7 bauslis kļūst par 6 bauslis……

                     6 bauslis

Tev nebūs nokaut

                 6(5 katehismā) bauslis

Tev nebūs nokaut

 

                    7 bauslis

Tev nebūs laulību pārkāpt

                7(6 katehismā) bauslis

Tev nebūs laulību pārkāpt

                     8 bauslis

Tev nebūs zagt

                8(7 katehismā) bauslis

Tev nebūs zagt

                    9 bauslis

Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko

                   9(8 katehismā) bauslis

Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko

 

Par cik katoļi ir 2 bausli ir atmetuši, viņiem viņu katehismā pietrūks viens bauslis, un tāpēc katoļu baznīca Elo`him(a) doto 10 bausli ir sadalījuši 2- divās daļās.

Un tagad paskatieties, kā viņi to dara !!!

                   10 bauslis

Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.

        10(9 katehismā) bauslis

Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu

 

       10( 10 katehismā) bauslis

Tev nebūs iekārot sava tuvākā iedzīvi

 

Kas ir izmests laukā?

Izmests laukā ir ,,nams”!  Nu bet jūs varēsiet atstāt sev savu sievu, un tas tad lai top par jūsu atvieglinājumu !!!  Cilvēki, kuri strādāja priekš jums, arī ir ……..pazuduši no šī baušļa…..jūsu vergi un verdzenes arī ir pazuduši….,nav arī jūsu ēzeļi un dzīvnieki, kuri apstrādāja jūsu zemi. Jūsu ēzelis – šīsdienas transports, tas arī nav katoļu katehismā !!!

Jūs esat pazaudējuši savu māju, savus padotos, esat pazaudējuši savu darba ieroci  un savu transportu